Showing posts with label prevensaun. Show all posts
Showing posts with label prevensaun. Show all posts

Wednesday, April 8, 2020

Medidas preventivas iha fatin karantina

by dr Frederico (Freddy) Bosco
Xefe Departamentu Doensas Kontajozas
Ministeriu Saude RDTL


Ba kolegas sira nebe atu asesu ba fatin karantina, presiza kumpri pontus regras  sira tuir mai atu evita kontaminasaun COVID-19 ba ita boot sira no evita transmisaun virus  ne'e sai husi fatin konfinamentu ba komunidade.
  1. Fatin karantina konsidera hanesan fatin RISKU
  2. Wainhira tama iha fatin karantina tenki uza masker, luvas no pratika hijiene fase liman bei-beik.
  3. Durante iha fatin karantina, labele kaer oin, ibun, no inus.
  4. Wainhira  uza ona masker, KETA tau liman ba parte oin. Ejemplo, tenta muda tun sa’e masker.
  5. Karik atu komunika ho ema nebe iha fatin karantina, tenki mantein distansia fizika minimu  1 metru.
  6. Pasus atu hasai masker: fase liman molok hasai masker, hasai masker iha liur, soe iha lixu, fase liman tan.
  7. EVITA lori sasan ruma husi fatin karantina ba uma ou ba servisu fatin. Karik atu lori, OBRIGATORIO tenki desinfekta iha fatin karantina nia liur. Ida nee ita halo atu prevene  lori sai virus ba fatin seluk.
  8. Ba kolega sira nebe karik seidauk informadu, ou karik fiar an liu, favor kolega seluk fo hanoin ba malu nafatin. Ita nia asaun preventiva mak fo protesaun ba malu atu proteje ita nia nasaun.
  9. Wainhira fila uma, EVITA hakuak ou kaer labarik no parseiru iha uma. Tenki hasai ropa, fase ho deterjenti, haris tiha, no troka mos ropa seluk mak foin bele tama uma.
  10. Ba kolegas sira nebe asesu ba fatin karantina, hafoin loron 4 ka 5 mak aprezenta sintomas inisial COVID-19 hanesan mear, kakorok katar ou kakorok moras, isin moras, isin manas, OBRIGATORIO tenki informa ba Ekipa vijilansia atu konsidera halo karantina.
  11. Ikus liu, keta haluha halo orasaun molok servisu.


dr. Frederico (Freddy) Bosco

Gradua husi Escuela Latinoamericano de Medicina (ELAM), Cuba , ho kolaborasaun husi UNTL iha tinan 2012.
Servisu hanesan mediku jeral iha Sentru Saude Quelicai, Posto Saude Laisorolai, husi tinan 2013-2014. Husi tinan 2014-2018, asumi kargu nudar Xefe unidade  Dengue, iha Departamentu Kontrolo Moras Hadaet, Ministériu Saúde. Iha tinan 2015, hala’o knar nudar team leader ba programa Mass Drug Administration (MDA) 1º ronde ba rejiaun 3. Husi tinan 2015-2018, hala’o mos knar nudar Xefe Unidade Hepatitis, iha Departamentu Kontrolu Moras Hadaet, Ministériu  Saude. Iha tinan 2016-2018, asumi  resposabilidade nudar Program Manager ba  Programa Nasional  HIV/SIDA. Iha tinan 2018 to'o agora, asumi knar nudar Xefe  Departamentu Kontrolu Moras La Hadaet. Iha tinan 2020, simu knar nudar kordenador Pilar 3, Grupu Tekniku Interministerial ba Prevensaun no Kombate Covid-19, ne'ebé responsabiliza ba  Pontus Entrada,  Vijilansia Epidemiolojika no resposta rápida.

Email: boscofred87@gmail.com


Monday, March 30, 2020

PROTEJE KNAAR NAIN SAÚDE TIMOR LESTE HUSI COVID-19

By 
dr. Marcelo Amaral Mali 
dra. Adelia M.M.Barreto


Summariu

COVID-19 hanesan moras kontajioza ida ne’ebe kauza husi virus Corona tipu foun ida ho naran SARS-COV-2. Virus Korona iha tipu barak, maibe iha tipu hitu deit mak identifikadu nudar kauza ba moras iha ema. Estudu oioin hatudu katak pursentu 20 pesoal saúde afetadu iha Italia, no estudu seluk iha Wuhan hatudu  katak pursentu 29 husi pasiente ne’ebe hetan peumonia grave pesoal saúde. 
Objetivu
Intensaun artigu ida ne’e atu halo revizaun literatura kona ba medidas protesaun ba knaar nain saúde husi COVID-19.
Konluzaun. Evidensia barak hatudu ona medida kontrol infeksaun nebe apropriadu bele kontrola no hamenus risku infeksaun ba knaar nain saúde sira.

Introdusaun
COVID-19 hanesan moras kontajioza ida ne’ebe kausa husi virus Corona tipu foun ida ho naran SARS-COV-2. Virus Korona iha tipu barak, maibe iha tipu hitu deit mak identifikadu nudar kauza ba moras iha ema. Tinan-tinan, virus korona tipu 4 (229E, NL63,  OC43, HKU1) identifikadu hanesan kauza ba flu ba ema iha mundu. Tuir mai, tipu tolu foun nebe mak foin identifika mak: MERS-CoV kauza moras respiratoriu aguda iha medio orient, nebeé mos provoka surtu iha Korea do Sul iha tinan 2015, SARS-CoV kauza pandemia moras respiratoria aguda severa iha tinan 2003 no ikus liu SARS-COV-2 ka ne’ebe atualmente kauza pandemia COVID-19  iha nasaun 200 resin iha kontinente hotu-hotu. (1,2)

Globalmente Organizasaun Saúde Mundial  reporta iha loron 29 fulan marsu kazu total COVID-19 634.835, mate 29.957. Husi   rejiaun  South East Asian (SEARO) konfirmadu kazu  3.709;  kazu barak liu iha SEARO   reporta  iha Thailandia  ho total kazu 1.388,   tuir Indonesia  kazu 1.115,  India kazu  979, Srilanka kazu  106, Bangladesh kazu  48, Maldives kazu  16, Myanmar kazu 8, Nepal kazu 5, Bhutan kazu 3, no kiik liu iha Timor-Leste ho total kazu pozitivu 1(kazu importadu).  Mortalidade  total nebe konfirmadu iha rejiaun SEARO 139. (2)

Husi numeru kazu konfirmadu nebeé ita hareé iha leten inklui ona knaar nain saude nian nebeé mak hanesan pessoal nebe iha líña oin (frontline)  ne'ebé fó atendimentu diretu ba pasiente  COVID-19. Globalmente seidauk iha dadus ofisial ida ne’ebe relata espesifikamente kona-bá númeru knaar nain saúde nebe infetadu ka mate, maibe media oioin  foka kona ba asuntu ida ne’e. Ezemplu iha CHINA iha reportajen katak   knaar nain saúde nebe infetadu iha inisiu fevereru iha 1.716, no  número mate 6, iha Indonesia relata médiku nain 10 mate tanba COVID-19.  Iha sorin seluk  publikasaun siéntifika balu deskreve oinsa risku knaar nain saúde nian (liu-liu médiku, enfermeru, partera, tékniku laboratoriu). Andrea Remuzzi, Giuseppe Remuzzi, iha  The Lancet deskreve katak 20 %  husi knaar nain saúde iha Italia  infetadu no balu mate tamba COVID-19,  nune’e mos autor  Wang D, Hu B, Hu C, et al, hakerek katak husi  138 pasiente ne’ebe hetan pneumonía grave no admiti iha  Zhongnan Hospital of Wuhan University, 29 %(40) husi afetadu sira ne  knaar nain saúde nian nebe deskonfia hetan infesaun iha hospital . Ho ida ne’e hakerek nain  sira konsidera importante atu halo revizaun literatura ida,  hodi deskreve risku ne’ebe knaar nain saúde sira hasoru no buka hatene medida prevensaun  ne’ebe bele hamenus risku transmisaun iha knaar nain saúde.

Risku transmisaun COVID-19 ba knaar nain Saúde(Pesoal Saúde).  
Situasaun pandemia COVID-19  atual obriga estadu  barak,  inklui estadu Timor Leste,  foti medidas extremu atu prevene propagasaun ka  transmisaun husi virus refere.  Nune’e medidas nebe aplika mak hanesan deklarasaun estadu emerjensia, lockdown, hapara movimentu aéreo, hamenus movimentu sidadaun,  social distancing (hela iha uma, labele halibur ema barak)  no medidas ijienikas seluk tan.  Maibe medidas hirak ne’e jeralmente  la aplika ba knaar saúde nian hirak ne’ebe halao servisu in oin (frontliners hanesan médiku,enfermeoru, parteira, tékniku laboratoriu, farmasista, nst).  Iha konfirmasaun sientifika ba poder transmisaun COVID-19 husi ema ba ema, no epidemiolójikamente nia reproduction rate (R0) 3.28.  Hanesan mensiona ona iha  introdusaun katak  publikasaun siéntifika balu deskreve oinsa risku ba knaar nain saúde.  Ezemplu,   iha publikasaun balu hanesan The Lancet,  hatete  katak 20 % husi pesoal saúde afetadu ho COVID-19. Análiza simples ne’ebe bele halo ho ezemplu kazu Italia,  20 % husi pesoal saúde afetadu. Timor-Leste iha mais ou menus pesoal saúde(profesional saúde) 4000, se 20 % infetadu signifika 800 pesoal saúde mak sei hetan infesaun. Tuir  OMS hatete fataltiy rate (FR)  COVID-19  entre 3-4 %, se kalkula FR husi pesoal saúde 800 nebe  infetadu  maka entre 24-32 mak sei hetan destinu fatál. Númeru infesaun no fatality rate ida ne’e sei afeta prestasaun servisu ein jeral iha  Timor Leste nebe sei persiza mínimu pesoal saúde ida atende 1000-15000 populasaun.

Fator risku ne’ebe favorese transmisaun.
Estudu sira nebeé mak realiza ona husi Aerosol-Generating Procedures and Risk of Transmission of Acute Respiratory Infections: A Systematic Review, 2020, deskreve  tamba sa mak knaar nain saúde  iha risku bo’ot liu hetan daet Covid-19. Impaktu negativu hirak nebeé pesoal saude sira simu laos deit iha momentu krizi nia laran maibe afeta mos sira nia vida futuru. Sira susetível tebes atu hetan postrauma depois de pandemia (Wu et al., 2020).  Fator ne'ebé favorese  infkesaun ba pesoal saúde sira mak:
  1. Virulensia no kapasidade transmisaun  husi COVID-19 R0 3.28, (kazu balun bele boot liu).
  2. Knaar nain sira kolen  fízika no mentalmente, expozisaun ba pasiente infetadu ne'ebé barak no durante horas naruk, ansiedade no  depresaun tamba atu foti dezisaun iha triajen no problema mental seluk tan.
  3. Asesibilidade  ba ekipamentu protesaun individual (EPI). Stok husi EPI la sufisiente,  nune’e  knar sira balu obrigadu atende  pasiente sem protesaun  adekuadu.
  4. Utilizasaun EPI  nebe la apropriadu
  5. La utiliza EPI  iha situasaun balu  (la uza EPI  iha momentu ruma kuandu  atende pasiente ne’ebe la aprezenta síntomas ka sinais COVID-19).
  6. Aplika medidas kontrolu infeksaun nebe la apropriadu.
Medidas Prevensaun ne’ebe bele opta atu  hamenus risku transmisaun COVID-19 iha knaar nain saúde.
Risku sira nebe mensiona iha leten ne’e prevenivel (bele prevene ho medidas nebe apropriadu). Experensia no evidensia barak mos deskreve katak risku sira ne'ebe bele mitiga nune’e sei la fo impaktu negativu (infeksaaun) ba knaar nain saúde sira (Brooks SK, 2020). Evidensia hatudu katak medidas prevensaun né'ebé adekuadu minimiza risku  transmisaun  iha  pesoal saúde.  Medidas Xave ne’ebe persiza tau iha konsensu mak hanesan tuir mai ne’e:
  1. Asegura estoke EPI nebe adekuadu no apropriadu ba knaar nain saúde sira, inklui kontrolu no promove uzu rasional ho maneira rasional.
  2. Asegura training no refreshing training (fo hanoin bebeik) ba knaar nain sira konaba medidas atu uza EPI  no prosedimentus ba prevensaun no kontrolu infesaun.
  3. Prepara ekipa nebe sufisiente atu bele garante rotasaun nebe diak hodi hamenus stress fízika no mental,  nune’e mos ho rotasaun frekuente bele  hamenus risku infeksaun.
  4. Evita destaka ka indika    knaar nain sira nebe iha risku potensial (isin rua, idade liu 50, nst), atu atua hanesan frontliner  hasoru pasiente COVID-19.
  5. Atu hamenus kontaktu direta ho  pasiente Organizasaun Mundial Saúde mos rekomenda utilizasaun sistema dijital, telemedisina (iha kazu avaliasaun  pasiente),   ou aplikasaun seluk,  bele mos Whatsapp, Video Konferensia (iha kazu atende suspect).
  6. Hamenus frekuensia vizita  nebe la nesesariu ba pasiente COVID-19.
  7. Fo espasu distansia mínimu  metru 1  (karik la persiza halo ezaminasaun direta ba pasiente ou suspeitu COVID-19).
  8. Oferese apoiu moral no mental husi parte hotu-hotu liu-liu husi leader sira, familia no komunidade ne jeral  ba knaar nain sira (liu-liu hirak nebe atua hanesan frontliner).
  9. Iha situasaun pandemia ne nia laran, ba knaar nain saúde sira hotu atu foti medidas protesaun mínimu nebe iha hodi proteje-aan iha tempu saída deit no fatin nebe deit wainhira halao knaar.
  10. Asegura nutrisaun nebe diak ba ekipa nebe servisu iha oin (frontliners).
Ekipamentu protesun Individual (EPI)  báziku nebe OMS rekomenda ba knaar nain saúde depende ba servisu ou atividade, ezemplu  hanesan tuir mai ne’e:
  • Tékniku Profesional sira nebe atende direta pasiente COVID-19: Medical mask, Gown Gloves Eye protection (goggles or face shield.
  • Pesoal nebe atu halao prosedimentu sira ne'ebé bele hamosu  (Aerosol-generating procedures,  hanesan Endotracheal Intubation, Video Laringoscopy Intubation): Respirator N95 or FFP2 standard, or equivalent. Gown Gloves Eye protection Apron
  • Tékniku laboratóriu  nebe manipula amostra via  respiratoriu nian : Medical mask Gown Gloves Eye protection (if risk of splash).
  • Pesoal Cleanning Service: Medical mask Gown Heavy duty gloves Eye protection (if risk of splash from organic material or chemicals), Boots or closed work shoes.
Konkluzaun
Knaar nain Saúde iha potensia aas  ba risku infesaun COVID-19, nune’e persiza tau atensaun máximu ba protesaun pesoal saúde sira hodi bele garante forsa servisu nebe diak. Evidensia barak hatudu ona medida kontrol infeksaun nebe apropriadu bele kontrola no hamenus risku infeksaun ba knaar nain saúde sira. Medida  xave  atu limita no hamenus risku hirak ne'e mak provizaun  ekipamentu protesaun pesoal nebe adekuadu, ho kualidade diak, apropiadu no tuir padraun  ne’ebe Organizasaun Mundial Saúde  rekomenda. Halao treinamentu medidas kontrolu infeksaun ba pesoal saúde hotu-hotu. Refreshing training atu fo hanoin bebeik  knaar nain saúde sira  kona ba medida protesaun  nebe eziste.
Referensias

  1. CDC, Human Corona Virus. https://www.cdc.gov/coronavirus/types.html
  2. WHO, 2020. Coronavirus disease (COVID-19) outbreak. Link: https: //www. who.int/ westernpacific /emergencies/covid-19.
  3. Wang D, Hu B, Hu C, et al. Clinical Characteristics of 138 Hospitalized Patients With 2019 Novel Coronavirus–Infected Pneumonia in Wuhan, China. JAMA 2020;323(11):1061–1069. doi:10.1001/jama.2020.1585
  4. Ng K, Poon BH, Kiat Puar TH, et al. COVID-19 and the Risk to Health Care Workers: A Case Report. Ann Intern Med. 2020; [Epub ahead of print 16 March 2020].  doi: https://doi.org/10.7326/L20-0175.
  5. CADTH.ca. 2020. Aerosol-Generating Procedures And Risk Of Transmission Of Acute Respiratory Infections: A Systematic Review. [online] Available at: <https:// www .cadth.ca/aerosol-generating-procedures-and-risk-of-transmission-acute-respiratory -infections-systematic-review> [Accessed 30 March 2020].
  6. Brooks SK, e., 2020. A Systematic, Thematic Review Of Social And Occupational Factors Associated With Psychological Outcomes In Healthcare Employees During An Infectiou... - Pubmed - NCBI. [online] Ncbi.nlm.nih.gov. Available at: <https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/29252922> [Accessed 30 March 2020].
  7. Wu, P., Fang, Y., Guan, Z., Fan, B., Kong, J., Yao, Z., Liu, X., Fuller, C., Susser, E., Lu, J. and Hoven, C., 2020. The Psychological Impact Of The SARS Epidemic On Hospital Employees In China: Exposure, Risk Perception, And Altruistic Acceptance Of Risk.
  8. Ying Liu, Albert A Gayle, Annelies Wilder-Smith, Joacim Rocklöv, The reproductive number of COVID-19 is higher compared to SARS coronavirus, Journal of Travel Medicine, Volume 27, Issue 2, March 2020, taaa021 ,https: //doi.org/ 10.1093/ jtm/taaa021.
  9. WHO, Rational use of personal protective equipment (PPE) for coronavirus disease (COVID-19) https://apps.who.int/iris/bitstream/handle/10665/331498/WHO-2019-nCoV-IPCPPE_use-2020.2-eng.pdf
  10. Cheng, V., Wong, S., Chen, J., Yip, C., Chuang, V., Tsang, O, Yuen, K. (n.d.). Escalating infection control response to the rapidly evolving epidemiology of the Coronavirus disease 2019 (COVID-19) due to SARS-CoV-2 in Hong Kong. Infection Control & Hospital Epidemiology, 1-24. doi:10.1017/ice.2020.58
Autor sira



dr. Marcelo Amaral Mali

Formadu  iha Medisina Jeral  iha Universidade Nacional Timor Lorosa’e,  iha tinan 2013.
Servisu hanesan Médiku Jeral iha Postu Saúde Leimea Leten,Ermera iha tinan Abril 2014-Abril 2015. 
Husi Maiu 2015-Jullu 2019 servisu hanesan Koordenador Rejional ba Programa Saúde na familia, Diresaun Nasional Saúde Públika Ministériu Saúde.
Oras ne'e daudaun halao hela mestradu iha programa Implementation Research Scholar-Master Public Health
Gadjah Mada University, Yogyakarta, Indonesia
Email: amarmali2390@gmail.com



dra. Adelia M.M.Barreto

Formada iha  Medisina Jeral iha UNTL iha tinan 2013.
Komesa halao knaar hanesan Mediku Jeral iha Posto Saude Nunutana, Sub-distrito Maliana, Munisipiu Bobonaro no iha fulan Maiu 2015, Ministeriu Saude nomea hanesan Kordenadora Rejional ba Programa Saude na Familia too Jullu 2019.
Oras neé dadaun halaó hela estudu ba Programa Maestradu iha Saude Publika nebeé beneficia husi KOICA iha Korea do Sul.
Email:adeliammbarreto@gmail.com


Grupu Diskusaun

Jeralmente ita uza WhatsApp atuu diskute asuntu ruma. Maibé, wainhira halao diskusaun liu husi WhatsApp, dala barak ita susar atu akompaña ...